Kādus ekonomiskos aspektus nepieciešams ņemt vērā, nosakot uzņēmumam nodarītos zaudējumus, vai arī pretēji – apstrīdot uzņēmumam izvirzītās prasības?

Neskatoties uz to, ka gandrīz katrā līgumā ir ietverti zaudējumu atlīdzināšanas mehānismi, sarežģītās pierādījumu vākšanas dēļ šo instrumentu izmanto reti. Zaudējumu atlīdzināšanas aprēķinam atkarībā no tiesību jomas, kurā to piemēro, ir vairākas īpatnības. Piemēram, darba likumdošanā paredzēts, ka darbiniekiem ir jāatlīdzina tikai tiešie zaudējumi. Savukārt, pastāvot saimnieciskā līguma attiecībām, zaudējumu atlīdzināšana var tikt ierobežota vai paplašināta ar līgumsoda, līgumprocentu un soda naudas piedzīšanas prasībām. Tāpat atšķirīga kārtība ir noteikta, atlīdzinot valstij nodarītos zaudējumus.

Zaudējumu apmēra noteikšana

Zaudējumu apmēru var noteikt gan pirms, gan pēc ietekmējošā notikuma. Pirmajā gadījumā to veic riska vērtības noteikšanai, lai panāktu vienošanos par nodarītā zaudējuma iespējamo apmēru un naudas izteiksmē to paredzētu līgumā. Parasti šādās vienošanās tiek paredzēts negūtās peļņas novērtējums nepienācīgas līguma izpildes gadījumā (piegādes vai maksājumu kavējumi u.tml.). Nereti, lai nodrošinātu ražošanas ilgtspēju, par šādiem riskiem pieprasa nodrošinājumu – bankas garantiju, depozīta summu vai avansa maksājumu. Summas parasti nosaka, pamatojoties uz situācijas modelēšanu vai arī analizējot līdzīgu notikumu sekas.