Kādos gadījumos iestādes drīkst uzņēmumiem pieprasīt informāciju par to klientiem? Vai šādi dati vienmēr jāsniedz? Un vai klientu ziņu apstrāde nepārkāpj datu aizsardzības principus? Atšķirīgi viedokļi bija Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un sludinājumu portālam Ss.lv. Kuram pievienojās tiesa?

Informācija un dati mūsdienās ir nenovērtējams resurss, kura izmantošanas iespējas līdz ar tehnoloģiju attīstību paplašinās katru dienu. Dažbrīd šķiet, ka atbildes uz analizējamiem jautājumiem ir turpat blakus, ja vien varētu salīdzināt un analizēt divu vai vairāku dažādu datubāzu saturu. Tomēr ikviena datubāze izveidota un tajā ietvertā informācija un dati izmantojami noteiktiem mērķiem, kas visbiežāk ierobežo vai pat aizliedz tās lietot citiem nolūkiem.

Īpaši svarīgi to ievērot, veicot darbības ar fizisku personu datiem. Kopš piemērojama regula 2016/679 jeb Vispārīgā datu aizsardzības regula, pastiprināta uzmanība veltīta personas datu apstrādei un aizsardzībai. Tomēr, kā noteikts regulas preambulas 4. paragrāfā, personas datu apstrādei jākalpo cilvēkam un tiesības uz personas datu aizsardzību nav absolūta prerogatīva – ir jāņem vērā to funkcijas sabiedrībā un tās jālīdzsvaro ar citām pamattiesībām, ievērojot proporcionalitātes principu.

Turklāt atbilstoši regulas preambulas 19. paragrāfam tās noteikumi nav jāpiemēro apstrādes darbībām, ko veic kompetentas iestādes, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus vai piemērotu atbildību par tiem. Šī izņēmuma piemērošana detalizētāk noteikta direktīvā 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumusvai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti.