Kriptoaktīvu tirdzniecība daudziem šķiet vienkārša – iegādājies, pārdod un nopelni. Taču nodokļu jomā šāda pieeja var radīt ļoti dārgas sekas, ja nav saglabāti dokumentāri pierādījumi par iegādes vērtību. To spilgti apliecina lieta, kurā Valsts ieņēmumu dienests fiziskai personai par bitkoinu atsavināšanu papildus aprēķināja vairāk nekā 26 tūkst. eiro iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī nokavējuma un soda naudu. Kādi bija apstākļi, un ko lēma tiesa? Skaidrojam!
Par ko bija strīds
No 2022.gada 22.aprīļa līdz 29.jūlijam Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica fiziskas personas iedzīvotāju ienākuma nodokļa auditu par 2019. un 2020.gadu, tajā skaitā par ienākumiem no kapitāla pieauguma.
Persona 2019. un 2020.gadā bija guvusi ieņēmumus no kriptoaktīvu – bitkoinu – atsavināšanas attiecīgi 91 168,78 eiro un 2629,81 eiro apmērā. Šāda informācija VID bija pieejama atbilstoši kādas kapitālsabiedrības iesniegtajiem paziņojumiem par fiziskai personai izmaksātajiem ienākumiem. Tā kā persona neiesniedza objektīvus un ar dokumentiem pamatotus pierādījumus par izdevumiem kriptoaktīvu iegādei, iegādes izdevumi atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9panta 1.1daļai tika noteikti 0 eiro apmērā.
- Piekļuve jaunākajiem iFinanses rakstiem
- Piekļuve rakstu arhīvam
- Jaunāko tēmu apkopojums e-pastā 1x nedēļā
- Piekļuve rakstam 1 mēnesi no iegādes brīža
