Eiropas Savienības Tiesā risināti vairāki strīdi par vaučeriem. Tie ieskicējuši nepatīkamu tendenci – nodokļu administrācijas saskatījušas vaučerus uzņēmumu izstrādātajās mārketinga akcijās, klientu lojalitātes programmās u.tml., kuru primārais mērķis atšķiras no tām vajadzībām, kam tiek izmantoti vaučeri. Protams, ar attiecīgām nodokļa sekām. Izskatām jaunākās atziņas, kas ir piemērojamas arī Latvijas Pievienotās vērtības nodokļa likuma interpretēšanas gadījumos.

Tā sauktā Vaučeru direktīva jeb grozījumi direktīvā 2006/112/EK par kopēju pievienotās vērtības nodokļa sistēmu tika pieņemti 2016.gada 27.jūnijā un stājās spēkā 2019.gada 1.janvārī. Kopš 2019.gada 1.jūlija tā ir pārņemta arī Latvijas Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums). Regulējuma mērķis bija sakārtot vaučeru tirgu, sniegt skaidrību par pareizu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu vaučeriem, kā arī novērst dubultās PVN aplikšanas un nodokļa nemaksāšanas riskus.

Kas ir vaučers?

Atbilstoši Vaučeru direktīvai vaučeri ir instrumenti, kurus ir jāpieņem kā atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, un tajos norādītas:

• par tiem saņemamās preces vai pakalpojumi vai
• preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs.

Vienkāršāk sakot – dāvanu kartes un dažādu veidu kuponi šī regulējuma piemērošanas izpratnē ir vaučeri.