Lai gan morālā kaitējuma atlīdzināšana darba tiesisko attiecību ietvaros netiek aktualizēta bieži, tomēr gan darbiniekiem, gan darba devējiem ir jāņem vērā, ka morālā kaitējuma nodarīšana darba tiesisko attiecību ietvaros ir iespējama un nodarītais morālais kaitējums ir atlīdzināms, piedzenot no tā nodarītāja atbilstošu atlīdzību. To apliecina arī tiesu prakse.

Vispārīgi morālā kaitējuma atlīdzināšanas pienākums noteikts Civillikuma (CL) 1635.pantā, atbilstoši kuram katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Savukārt Darba likumā (DL) kā speciālajā likumā noteikts atsevišķs regulējums jautājumā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu tieši darba tiesisko attiecību ietvaros. Proti, DL 29.panta 8.daļā noteikts: "Ja tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums un aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas, darbiniekam papildus citām šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu."