21.12.2016. Eiropas Savienības tiesa (EST) pieņēma spriedumu lietā Nr.C-201/15 (Spriedums) par kolektīvo atlaišanu. Spriedumā analizēti būtiski jautājumi uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.

Spriedumā precizēts, kā interpretēt:

• Eiropas Savienības Padomes Direktīvu 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu (Direktīva);
• Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 49. un 63.pantu.

Lietas būtība

Prasītājs Anonymi Geniki Etairia Tsimenton Iraklis (AGET Iraklis), kura galvenā akcionāre ir Francijas daudznacionālā grupa "Lafarge", ražoja cementu 3 rūpnīcās Grieķijā. Ņemot vērā situācijas tirgū pasliktināšanos, AGET Iraklis valde 25.03.2013. apstiprināja restrukturizācijas plānu, paredzot izbeigt 1 rūpnīcas darbību un koncentrējot ražošanu pārējās 2 rūpnīcās.

Saskaņā ar Grieķijas tiesību normām plānotajai kolektīvajai atlaišanai darba devējam jāsaņem Grieķijas darba, sociālā nodrošinājuma un sociālās solidaritātes ministrijas (Ministrija) atļauja. Tomēr Ministrija nolēma nepiešķirt atļauju veikt kolektīvo atlaišanu, jo uzņēmuma norādītie argumenti tās ieskatā bija neskaidri.

AGET Iraklis iesniedza prasības pieteikumu Grieķijas tiesā, lūdzot atcelt šo lēmumu, un apgalvoja, ka Grieķijas Likuma Nr.1387/1983 5.panta 3.punkts, uz kura pamata pieņemts Ministrijas lēmums, ir pretrunā gan Direktīvai, gan LESD 49. un 63.pantam, aplūkojot tos kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Harta)16.pantu.

Grieķijas Augstākā Administratīvā tiesa, ņemot vērā situācijas pārrobežu raksturu un neskaidrības saistībā ar Direktīvas, LESD un Hartas piemērošanu, nolēma apturēt tiesvedību un uzdot EST šādus jautājumus:

• vai Direktīvas noteikumiem atbilst un ar LESD 49. un 63.pantu ir savienojama valsts tiesību norma, atbilstoši kurai kolektīvās atlaišanas īstenošanai kādā konkrētā uzņēmumā ir jāsaņem iestādes atļauja, kas tiek piešķirta, pamatojoties uz kritērijiem saistībā ar:
  • darba tirgū pastāvošajiem apstākļiem,
  • attiecīgā uzņēmuma situāciju,
  • valsts tautsaimniecības interesēm?
• ja atbilde uz 1.jautājumu ir noliedzoša, vai šāda valsts tiesību norma ir saderīga ar Direktīvas noteikumiem un LESD 49. un 63.pantu, ja pastāv nopietni sociālie iemesli, piemēram, smaga ekonomiskā krīze un īpaši augsts bezdarba līmenis?