Kādos gadījumos darbiniekam izmaksāto dienas naudu var uzskatīt par daļu no darba algas? Izskatīsim kādu tiesas lietu, kurā darba devēja un darba ņēmēja viedokļi bija pilnīgi atšķirīgi!

2022. gada 20. janvārī, izskatot lietu SKC-52/2022 darbinieka prasībā pret darba devēju saistībā ar prasītāja kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020. gada 3. septembra spriedumu, Senāta Civillietu departaments nosprieda atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Lietas būtība

Izskatāmajā lietā darbinieks, kas strādāja par būvelektriķi ar pamata darba vietu Dānijā, Kopenhāgenā, un kam bija noteikts summētais darba laiks ar pārskata periodu trīs mēneši un darba alga 11 eiro stundā, bija cēlis tiesā prasību pret darba devēju par neizmaksātās darba samaksas piedziņu.

Prasība pamatota ar apstākli, ka saskaņā ar noslēgto darba līgumu alga noteikta kā naudas summa, ko darbinieks saņem par darbu pēc visu paredzēto nodokļu nomaksas, tajā ietilpst visas likumdošanā noteiktās piemaksas, dienas naudas un kompensācijas. Prasītājs bija norādījis: lai arī viņam par darbu kopumā izmaksāti  11 355 eiro, taču daļa šīs summas – 6768 eiro – izmaksāta kā komandējuma dienas nauda. Tātad darba samaksa izmaksāta tikai daļēji – 4587 eiro apmērā. Prasītāja ieskatā, ievērojot Darba likuma (DL) 76. pantā noteikto darba devēja pienākumu atlīdzināt izdevumus, kas saistīti ar komandējumu vai darba braucienu, un ņemot vērā DL 59. pantā noteikto darba samaksas jēdzienu, komandējuma dienas nauda darba algā (nolīgtajā likmē) nebija iekļaujama. Prasītājs norādīja – algas aprēķina kvītis liecinot, ka atbildētāja pielīgto samaksu 11 eiro stundā nav uzskaitījusi kā darba samaksu, jo lielākā daļa aprēķināto summu esot komandējuma nauda, par kuru nav maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.