2018.gada martā un aprīlī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pieņēma 3 prejudiciālos nolēmumus par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu un Eiropas Savienības Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva) normu interpretāciju. Katrs spriedums ir interesants un aplūkošanas vērts.

Saskaņā ar EST 07.03.2018. spriedumu lietā Nr.C-159/17 nodokļa maksātājam atteiktas tiesības uz priekšnodokli par precēm un pakalpojumiem, kas nopirkti laikā, kad viņš nebija reģistrējies kā PVN maksātājs un neiesniedza PVN deklarācijas, bet, neskatoties uz to, turpināja saviem pircējiem izsniegt PVN rēķinus un iekasēt PVN. 11.04.2018. spriedumā lietā Nr.C-532/16 EST vēlreiz apstiprināja principu, ka pircējam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli, ja pārdevējs kļūdas dēļ ar nodokli aplicis darījumu, kas atbrīvots no PVN. Savukārt atbilstoši 12.04.2018. spriedumā lietā Nr.C-8/17 noteiktajam pircējam tomēr ir tiesības uz papildu priekšnodokļa atskaitījumiem, ja pārdevējs kļūdaini piemērojis samazināto PVN likmi standarta likmes vietā un pēc tam vēlas iekasēt PVN no pircēja saskaņā ar standarta likmi, bet valsts tiesību aktos noteiktais deklarāciju labojumu periods jau beidzies, līdz ar to pircējs nevar iesniegt PVN deklarāciju labojumu, lai deklarētu lielāku atskaitāmo priekšnodokli.