Šoreiz uzmanību vērsīšu uz kādu Senāta spriedumu, kurā ir daudziem uzņēmumiem aktuālas atziņas šābrīža realitātē, kad tiek kavētas avansā samaksātās preces piegādes un netiek piegādāta identiska prece tai, par kādu ir vienošanās, veicot pasūtījumu. Rakstā esmu apkopojusi tikai dažus aspektus, kas man kā revidentei un grāmatvedei šķita svarīgākie.

Lietas būtība

Senāta Administratīvo lietu departaments 2022.gada 28.februārī rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu SKA-90/2022 un nosprieda atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2019.gada 29.maija spriedumu, bet Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kasācijas sūdzību noraidīt.

Īsumā situācija ir šāda: uzņēmums "K" samaksāja uzņēmumam "S" avansu par metāllūžņu piegādi. Uzņēmums "S" saņemtos naudas līdzekļus kā avansu samaksāja uzņēmumam "B", ar kuru vienojās par konkrētu preču piegādi konkrētos termiņos. Taču uzņēmums "B" piegādāja preci nevis noteiktajā termiņā, bet vairākus mēnešus vēlāk.

Lietā ir apstiprināts, ka darījumi, par kuriem uzņēmums "S" samaksāja avansu, faktiski ir notikuši un preces uzņēmums "S" ir saņēmis no uzņēmuma "B". Uzņēmums "B" nolīgtajā termiņā nespēja piegādāt preces, jo sākotnēji izvēlētais darījuma partneris preci nepiegādāja, to uzņēmums "B" saņēma no cita sava sadarbības partnera, un preces nebija precīzi tādas, par kādām sākotnēji vienojās.