Saeimā steidzamības kārtībā 2009. gada 4. jūnijā pirmajā lasījumā pieņemti grozījumi Konkurences likumā. Iespējams, ka grozījumi tiks pieņemti un stāsies spēkā vēl šī gada jūnijā. Grozījumu projekts ir ievērības cienīgs divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, plānots padarīt stingrāku apvienošanās darījumu kontroli. Otrkārt, ar grozījumiem iecerēts paplašināt Konkurences padomes iespējas vērsties pret lielajiem mazumtirgotājiem.
Pieaugs gadījumu skaits, kad jāziņo par apvienošanos
Attiecībā uz apvienošanās darījumu kontroli grozījumu projekts paredz papildus apvienošanās dalībnieku kopējā gada finanšu apgrozījuma (vismaz 25 milj. Ls) kritērijam noteikt otru alternatīvu kritēriju, pie kura jāiesniedz Konkurences padomei ziņojums par apvienošanos. Tagad ziņojums par apvienošanos būs jāiesniedz arī tajā gadījumā, ja apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus. Patiesībā tas nav nekas jauns, jo kopējās tirgus daļas kritērijs iepriekš Konkurences likumā jau bija, taču tika izslēgts no likuma pagājušā gada aprīlī. Tomēr Konkurences padome ir konstatējusi, ka daudzi apvienošanās darījumi tai gājuši secen, tāpēc kritēriju plānots ieviest no jauna. Papildus plānots pielabot arī tā saucamo de minimis noteikumu, t.i., pēc grozījumu pieņemšanas ziņojums nebūs jāsniedz, ja vienam no apvienošanās dalībniekiem gada finanšu apgrozījums nepārsniegs 1 milj. Ls līdzšinējo 1,5 milj. Ls vietā.
Tātad grozījumu rezultātā pieaugs to gadījumu skaits, kad par apvienošanās darījumu jāziņo Konkurences padomei. Lai gan var šķist, ka kopējā tirgus daļa virs 40 procentiem nav maz, tomēr viss atkarīgs no tā, cik šauri vai plaši definē konkrēto tirgu. Piemēram, ja konkrēto tirgu definē tik šauri, kā to vienā no savām lietām izdarīja Konkurences padome, nosakot, ka videofilma Terminators-3 ir ārpus jebkādu citu filmu konkurences, tad nav grūti sasniegt ne tikai 40 procentu tirgus daļu, bet visus 100 procentus. Konkurences padomes lēmums minētajā lietā gan ir atcelts, tomēr nevar noliegt, ka tirgus daļas kritērijs rada zināmu tiesisko neskaidrību par to, vai ziņojums ir vai nav jāsniedz.
Plānots papildināt aizliegto darījumu noteikumu sarakstu
Kas attiecas uz cīņu pret lielajiem mazumtirgotājiem, ar grozījumu projektu, pirmkārt, paredzēts atvērt to darījuma noteikumu sarakstu, kas mazumtirgotājiem aizliegti, ja tie atrodas tā saucamajā dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā. Kā zināms, ar iepriekšējiem Konkurences likuma grozījumiem tika ieviests jauns konkurences tiesību institūts – dominējošais stāvoklis mazumtirdzniecībā un paredzēti seši darījuma noteikumi, kādus dominējošajiem mazumtirgotājiem aizliegts iekļaut līgumos ar piegādātājiem.
Ar jauno grozījumu projektu plānots šo darījuma noteikumu sarakstu padarīt par neizsmeļošu uzskaitījumu, t.i., pēc grozījumu pieņemšanas tikai no Konkurences padomes izdomas būs atkarīgs, ko mazumtirgotāji drīkst un ko nedrīkst. Turklāt plānots aizliegto darījuma noteikumu sarakstu papildināt ar aizliegumu piemērot atšķirīgus darījuma noteikumus, kā arī precizēt normu par norēķinu termiņiem, par kādiem mazumtirgotāji drīkst vienoties.
Esošā regulējuma efektivitāte vēl nav pārbaudīta
Situācijā, kad iepriekšējie Konkurences likuma grozījumi attiecībā uz mazumtirgotājiem stājās spēkā tikai 2008. gada 1. oktobrī un neviena lieta pret mazumtirgotājiem vēl nav izskatīta, tātad esošā regulējuma efektivitāte nav pārbaudīta, grozījumu projekts šajā aspektā pārsteidz.
LR Ekonomikas ministrijas un Konkurences padomes izskaidrojums grozījumu nepieciešamībai ir tāds, ka lielo mazumtirgotāju līgumos ar piegādātājiem esot nesamērīgas atšķirības un ka esot konstatēti mēģinājumi apiet likumu, nosaucot aizliegtos maksājumus citos vārdos un turpinot tos iekasēt. Šāds skaidrojums no juridiskā viedokļa neiztur kritiku.
Pirmkārt, novēršot atšķirības līgumos, var panākt tikai vienu – mazumtirgotāju standarta līgumu, kura noteikumi nav apspriežami vai grozāmi. Turklāt jāņem vērā, ka visi šie aizliegumi neattiecas uz līgumiem ar dominējošiem piegādātājiem, tātad dominējošiem piegādātājiem joprojām varēs piemērot labākus līguma noteikumus nekā mazākajiem.
Otrkārt, aizliegto maksājumu pārsaukšanas arguments ir pretrunā elementāram principam, kas zināms katram juristam, proti, nav svarīgi, kā kaut kas nosaukts, ir svarīgi, kāda ir lietas būtība. Tātad, neatkarīgi no tā, kā nosaukts maksājums, ja tas pēc būtības ir aizliegts, vainīgais nevar izvairīties no soda.
Konkurences padome būs tiesīga regulēt mazumtirdzniecības cenas
Tomēr visšokējošākais ir pēdējā mirklī grozījumu projektā iestrādātais noteikums, ka dominējošajiem mazumtirgotājiem aizliegts noteikt „netaisnīgas pārdošanas cenas”. Tas nozīmē, ka pēc būtības Konkurences padome būs tiesīga regulēt mazumtirdzniecības cenas. Tā kā likums nedefinē, kas ir taisnīga vai netaisnīga pārdošanas cena, nav skaidrs, kā tiks izvērtēts, kādas cenas uzskatāmas par taisnīgām un par kādu cenu piemērošanu mazumtirgotāji tiks sodīti.
Šādas normas iekļaušana Konkurences likumā piešķir Konkurences padomei neierobežotas tiesības sodīt tirgus dalībniekus, jo tiesas kontrole pār Konkurences padomes lēmumiem tradicionāli aprobežojas ar lēmumu juridiskā pamatojuma izvērtēšanu, bet ekonomiskā analīze tiesā nav vērtējama. Domājams, ka tieši šis grozījumu aspekts varētu būt par pamatu tiesvedībai kā Satversmes tiesā, tā Eiropas Kopienu Tiesā.
Ieteikums uzņēmējiem
Kopsavilkumā, gatavojoties grozījumu pieņemšanai, var ieteikt tiem uzņēmējiem, kuri plānojuši kādu apvienošanās darījumu un kuru apgrozījums nesasniedz 25 milj. Ls, – darījumu neatlikt, bet lielajiem mazumtirgotājiem – kārtējo reizi pārskatīt vai pat izbeigt pašreiz spēkā esošos līgumus ar piegādātājiem. Gan ziņojuma nepamatota neiesniegšana, gan mazumtirgotājiem aizliegto noteikumu atstāšana līgumos var izraisīt finansiāli smagas sekas.
